Bruņas muiža (Brunnen)

Bruņenes kungu māja celta klasicisma stilā 18. gadsimtā, tās centrālais apjoms ir augstāks un masīvāka nekā malējie. 19. gadsimta beigās ēka pārbūvēta un tās apdarē izmantoti neogotikai raksturīgi elementi - logailu arhivoltas, arkatūra. Pēc agrārās reformas ēkā bija iekārtota skola, pēc Otrā pasaules kara vietējā sovhoza dzīvokļi un patērētāju savienības veikals.

Upesmuižu pils (Sakenhauzen)

Upesmuižu pils   Foto dizains : D. Ozola

Augstkalnes muiža

Augstkalnes muiža    Foto :

Remtes muiža

Remtes muiža   Foto :19...g.
Foto dizains : D.Ozola

Remtes muiža   Foto : R.Krūss

Remtes muižu 1506.gadā uz lēņa tiesībām saņēma Ludvigs Butlars (Butlar), un viņa dzimtai tā piederēja 190 gadus. Nākošie muižas īpašnieki bija fon Brinkenu dzimta (Brincken), bet viņiem ar saimniekošanu neveicās un 1722.gadā īpašums nonāca izsolē. 1723.gadā to nopirka leitnants Fridrihs Kazimirs fon Brukens (Brucken). Viņa meita 1767.gadā apprecējās trešo reizi ar Elejas muižas īpašnieku Johanu Fridrihu fon Medemu. Pēc sievas nāves 1780.gadā viņš kļuva par muižas īpašnieku un 1799.gadā ieguva grāfa titulu. Tā kā viņu laulībā bērnu nav bijis, tad 19.gs. beigās Remtes muižu mantojis Mēdema dēls no pirmajām laulībām Kārlis Johans Fridrihs. Mēdemu īpašumā muiža palikusi līdz 1920.gada agrārajai reformai.

Krustpils pils

Krustpils pils 1792. gadā.

Krustpils pils, 1920. gadi.

Asotes pilskalns

Asotes pilskalns pirms 13. gadsimta (V. Vimbas zīmējums).

Incēnu pilskalns (Dobeskalns)

Incēnu pilskalns

Uzskata, ka Incēnu pilskalnā ir bijis Dobenes pilsnovada senais centrs un galvenais nocietinājums. Rakstītos avotos Incēnu pilskalns pirmoreiz minēts 1272. gadā Zemgales dalīšanas līgumā. Dobes pils Atskaņu hronikā minēta sakarā to, ka pēc sakāves pie Tērvetes pils ordeņa mestrs pieņēma uzcelt pili Dobenes novadā. Drīz vien ordeņa garnizonam uzbruka žemaišu karaspēks, bet kaujā pie Dobes nespēja to ieņemt. Pēc Durbes kaujas zaudējuma 1260. gadā krustneši paši pameta Dobes pili.

Informācija :  https://lv.wikipedia.org/

Zvārtavas pils ( Adsel-Schwarzhof)

Zvārtavas muiža
Foto no : http://www.zvartavaspils.lv/

Zvārtavas muiža cēlusies no Adzeles-Gaujienas pils apgabalā piešķirtajiem lēņiem ap 1443. gadu. 1465. gadā Zvārtava tiek piešķirta lēnī Hansam Švarchofam – no tā arī cēlies vāciskais nosaukums Adsel – Schwarzhof. 1517. gadā lēnis piešķirts Jirgenam Švarchofam. Viņa dzimta te saimniekojusi līdz 1629. gadam. Šai laikā joprojām Gaujienas pilsnovads līdz 18.gs. vidum bija kroņa–valsts īpašums. Apmēram simts gadu pilsnovadu izlēņoja Aksela Banera dzimta. 1745. gadā Gaujienas pilsnovadu dāvināšanas ceļā        

privātīpašumā saņēmis barons Delvigs. 

Zvārtavas muiža
Foto no : http://www.zvartavaspils.lv/

1781. gadā Zvārtavas muiža atdalīta no Gaujienas pilsnovada, un 1825. gadā to nopirka barons fon Ceikels. Barona ģimenē bija viens bērns – meita Luīze, kurai pūrā nāca toreiz par Švarchofu sauktā muiža. Pēc Luīzes kāzām nolēma veco, vienstāvīgo pili, kura bija sliktā stāvoklī, nojaukt un uz tās pamatiem uzbūvēt jaunu, atbilstošu tā laika prasībām. Jauno pili pabeidza celt 1881. gadā, un tā pilnībā saglabājusi toreizējo izskatu. Zvārtavas pils ir gandrīz vienīgais neogotikas interjera paraugs Latvijas muižās. Pils galvenajā ieejā uz sliekšņa akmenī iemūžināti latīņu vārdi “Hic habitat Felicitas, Nihil mali intret” (Te mājo laimība, nekas ļauns neienāk).

Muižas komplekss veidojies 18.gs.b.-19. gs.sāk. No senākās apbūves palikušas klasicisma stilā celtās, vēlāk neogotikas modernizētās saimniecības ēkas, staļļi, dārznieka māja. Pils ir tikai viena no muižas apbūves ansambļa sastāvdaļām. Parādes pagalma vienā malā atrodas 19.gs. pirmajā pusē celta klēts un tajā pašā laikā būvēts stallis un magazīna – noliktava. Pils parka pakājē pie ezera bija speciāli uzcelta peldmāja ar veļas mazgātuvi un netālu arī putnu māja. Citas saimniecības ēkas tika izveidotas tālāk nost no parādes teritorijas – kučiera māja, siltumnīca ar dārznieka māju, pirts, ugunsdzēsēju māja, vistālāk atradusies lopu kūts un krogs, kuru pēdējais barons pārkārtojis par pansionātu (toreiz to sauca par nabagu māju). Pansionātā dzīvojuši veci, darba nespējīgi muižas kalpi.

Vējdzirnavas būvētas 1803. g. kā muižas kompleksa sastāvadļa. Holandiešu tipa dzirnavas. Mūra korpuss ar sarkano ķieģeļu logailu un durvju ailu apmūrējumu. Saglabājušies iekārtu fragmenti.

Informācija :

• http://www.zvartavaspils.lv/

Ranka pils, muiža (Ramkau ) (Pilsdrupas)

Rankas pils  19...g.    Foto :
 http://www.rankasmuiza.lv/
Fotodizains : D.Ozola

Rankas pils, muiža (Ramkau ) tika uzcelta astoņpadsmitā gadsimta vidū - vēlāk tika paplašināta. Plašāka restaurācija notika no 1836. līdz 1866. gadam - kad notika fasādes un interjera dizaina veidošana saskaņā ar laiku klasisko stilu. Pēc Otrā pasaules kara, kad bija palikušas pils drupas, tika nodota skolas lauksaimniecības vajadzībām, kura mēģināja atjaunot ēku, taču 1986. un 1990.gadā, pēc diviem ugunsgrēkiem, pils tiek nopostīta. 

Rankas pils  
Foto : http://www.rankasmuiza.lv/
Fotodizains : D.Ozola

        
                                                                              Teritorijā ir skaista ozolu aleja, trīs dīķi starp ēkām. Ap bijušo Rankas muižu ir skaists parks ar kopējo platību 6.4 hektāri. Parks aug sekojoši koki - kļava, ozols, goba, apse, pīlādzis, riekstkoks.

Vecākā rakstiskā informācija par Rankas pili ir saglabājusies kopš 1528.gada, kad Rīgas arhibīskaps nodeva to viņa padomniekam Rozenam. Vēlāk, 1670.gadā laikā, Zviedrijas karaliene deva pili pulkvedim Arrow fon Holshtein, bet vēlāk viņa dēls pārdeva pili. Kopš 18.gadsimta vidus līdz 19.gadsimta 30tiem - pilī bija vairāki īrnieki , kad 1836.gadā, barons Mejerdofs iegādājās pili, kurš palika pilī, līdz agrārajai reformai 20tiem gadiem.

Informācija : http://www.rankasmuiza.lv/

Indricas muiža (Vairs nepastāv)

Indricas muižas apbūvi ziņas gūstamas ielūkojoties arheoloģisko izrakumu materiālos. Tiek konstatēts, ka muižai ir bijuši divi būvperiodi. Pirmais būvniecības periods ir no 15.-16.gs.s. Tā ir nocietināta muiža ar koka aizsargbūvēm. No šī perioda apbūves saglabājies dzīvojamās ēkas pagrabs, tai blakus esošās zemnīcas paliekas, žoga fragmenti kalna austrumu nogāzes augšdaļā un aizsarggrāvja daļa senvietas rietumos. 

Fon Plāteru
dzimtu ģērbonis

Otrs būvniecības periods ir datējams ar 16.gs.otro pusi līdz 18.gs. sākumam. Šis laika posms saistās ar fon Plāteru dzimtu. 1533. g. Indricas muiža tiek izlēņota Plāteram. Tā ir sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā, viena no ietekmīgākajām aristokrātu dzimtām Austrumeiropā. Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Kokneses, Indricas, Līksnas (Lixten), Bebrenes (Rittergut Bewern), Pilskalnes (Rittergut Schlossberg), Sakstagala, Ozolmuižas, Sventes, Arendoles (Randolhoff') u.c. muižas.


No šī perioda saglabājies mūra dzīvojamās ēkas pagrabs, saimniecības ēku pamati, pagrabu bruģa paliekas. Indricas muižas ēku drupās atrasta bagātīga krāsns podiņu kolekcija.

Pati Indricas pils tiek apdzīvota līdz 18. gs. sākumam, kad Johans Ludvigs Plāters pili pamet un pārvācas uz Krāslavas muižu. Plāteru dzimtas īpašumā Indrica ir līdz 20. gs., kad pils mūri jau ir pazuduši no zemes virsmas.


Izmantotā literatūra :

• http://www.pilis.lv/ 
• J.Zilgalvis. Daugavas muižas 18.gs. - 20.gs.sākums. Atkārtots un papildināts izdevums.- Apgāts Izglītība , Rīga, 2002.g., 20 - 21.lpp. 
• vesture.eu

Alstiķes muiža

Šīs muižas vēsture nav īsti zināma. Ir zināms, ka šajā muižā kādreiz sainieki bija fon Nolkenu dzimta. 

Vēlāk muižas īpašniece bija baronese Sofija fon Nolkena. Baronese no 1899.gada pārcēlās uz patstāvīgu dzīvi muižā. 

Fon Nolkenas kundze šeit nodibināja sanatoriju, bet diemžēl Pirmajā pasaules karā tā tika nopostīta.

Alstiķes muiža   2013.g. 
Foto : Aivars Gulbis

Šobrīd saimniecības ēka izskatās ļoti bēdīgā stāvoklī. Arī no citām ēkām, diemžēl pāri palikušas tikai drupas. 

Izmantotā literatūra : 

• J.Zilgalvis "Daugavas muižas 18.gs. - 20.gs.sākums" Atkārtots un papildināts izdevums. Apgāts Izglītība , Rīga 2002.g. / 138 - 139.lpp.

Aizkraukles muiža (vairs nepastāv)

Aizkraukles muižu cēla pēc muižas īpašnieka : barona Karla Frīdriha Šulca fon Ašerādena projekta. Muižas detalizēti pētijis mākslas vēsturnieks I. Lancmanis. Vecā muižas centra apbūve atradās tuvāk Daugavai, tā bija plūdu apdraudēta, nelīdzena un slikti pārredzama vieta. Tādejādi muižas īpašnieks jaunajai mītnei vietu izraudzījās kalnā. Ēka tika pabeigta 1761.gadā. Daugavas krastos radās izcila baroka arhitektūras paraugs, kādu Latvijā nebūt nebija tik daudz. Muiža bija divstāvu akmens celtne ar monsarda jumtu un augstu cokolstāvu. Cokolstāvā izvietojās cirtuve un saimniecības telpas ar ieejām abos galos. Pirmajā stāvā atradās liela zāle un astoņas istabas. 

Aizkraukles muižas kungu mājas istaba      19..g.
Foto : No http://www.zudusilatvija.lv/

Aizkraukles muižas kungu mājas istabu sienas apgleznojis Rīgas māldermeistars Andreasa Vilhelms Štellings. I. Lancmanis savā publikācijā par muižu atzīmē, ka kungu mājas iekštelpas pelna īpašu uzmanību. Vienas istabas sienas Štellings apgleznojis ar arhitektūru, otras - ar ainavām, kā arī darinājis astoņus virsdurvju gleznojumus. Telpā ar ainavām var nojaust, ka rokoko ornamenta ietvertajos sienu laukumos bijušas attēlotas dabā noskatītas vietas. Virsdurvju gleznojumos redzams klasiskas ainavas, kas droši vien gleznotas pēc gravīrām.

Aizkraukles muižas apbūve gandrīz pilnībā tika iznīcināta Pirmās Pasaules kara laikā.

Līdz mūsdienām ir saglabājies muižas parka paviljons - divstāvu seštūra tornis ar kupolveida jumtiņu. Pirmajā stāvā logu vietā ir palikuši tikai nišas. Šādi torņi Latvijas muižas parkos nav reta parādība. Tie celti dažādām vajadzībām, kā piemēram : mednieku vaļasbrīdim, kafijas vai tējas nobaudīšanai.


Izmantotā literatūra :

• J.Zilgalvis "Daugavas muižas 18.gs. - 20.gs.sākums" Atkārtots un papildināts izdevums. Apgāts Izglītība , Rīga 2002.g. / 72 - 75.lpp.
• http://www.europeana.eu/
• http://www.zudusilatvija.lv/

Aizkraukles mācītājmuiža (Vairs nepastāv)

Karls Kristofs Neienkirhens 

Autors: Valters, H., Rīgas fotodarbnīca

Avots: http://nekropole.inf

Aizkraukles mācītājmuižas vieta saskatāma tikai senās kartēs.
1644.-1664. gadā tajā saimniekoja mācītājs Johans Georgs Reurens.

No 1881.-1840.gada Aizkraukles draudzes mācītājs bija Karls Kristofs Neienkirhens (1791.-1855.)

Izmantojamā literatūra : 

• J.Zilgalvis "Daugavas muižas 18.gs. - 20.gs. sākums" Atkārtots un papildināts izdevums. Apgāds Izglītība, 2002.g. / 75.lpp.
• http://nekropole.inf

Dzelzavas muiža

Dzelzavas muiža 2012.g.
Foto : Daina Ozola

18.gs. vidus baroka stila pils, kura piederējusi Tranzeju - Rozeneku dzimtai. Šobrīd pils ēkā atrodas skola.

Pils senais nosaukums bijis Selsau. 18.gs. vidus baroka stila pils, kuru fon Tranzē Rozeniekam atjaunojis arhitekts V.Bokslafs pēc 1905. gada dedzināšanas. Divstāvu ēka ar mansarda jumtu, rizalīts ar trīsstūra frontonu. Bagātīgi dekorētas fasādes. Pie pils atrodas parks ar dīķi, saimniecības ēkas. Tajā izvietota pamatskolas iestāde.

Ap 1750. gadu ap apaļo parādes pagalmu izveidots vienots apbūves ansamblis baroka stilā. Iebraucamiem vārtiem abās pusēs ir klēts un stallis ar saimniecības ēku. Pagalma abās malās viena otrai pretī kalpu māja un pārvaldnieka māja un noslēgumā kungu māja. Tā dega 1905.g. un atjaunota 1908.g. A.fon Tranzē - Rozenekam pēc arh. V.Bokslafa projekta precīzi tādā izskatā kāda tā bija pirms nodedzināšanas.

Kompleksa saimniecības ēkas - staļļi, smēde, dārznieka māja, kalpu māja, būvētas laika posmā no 18.gs. vidus līdz 19.gs. vidum. Attālāk no centra 1820.g. uzbūvēta smēde ar mūra kolonu portiku, kas vēlāk aizbūvēts. Aiz kungu mājas, domājams, bijis regulāra plānojuma dārzs, kas tālākās saimnieciskās darbības rezultātā pārveidots.



Bijušie īpašnieki: 16.gs. beigās muiža ir Veinekenu (Wainecken) ģimenes īpašumā. 17.gs. īpašnieki mainās un 1679.g. tā ir fon Klodtu (Klot) pārvaldījumā. Fon Igelstromu (Igelstrom) dzimtas īpašumā muiža ir no 1724. - 1765.g., bet pēc tam pāriet fon Tranzē (v.Transehe) īpašumā. No 1868. - 1920. g. muiža pieder fon Tranzē-Rozeneku (v.Transehe-Roseneck) dzimtai. Pēc agrārreformas no 1917. - 1940.g. tajā ir pagasta valde un 1940. gadā ierīko skolu.

Informācija : http://www.madona.lv/

Dundagas pils

Dundagas pils

Foto : Sandris Kuzmickis

Cīravas muiža

Cīravas muiža
Foto : 

Cīravas muiža

Foto : Sandris Kuzmickis

Cīravas muižas apbūve tapa 18. - 19. gs. un muižas pils - 19. gs. sākumā. Pusgadsimtu vēlāk to pārbūvēja neogotiskā stilā ar simetriskiem tornīšiem un ķieģeļu robojumiem dzegās. Muiža piederēja baronu Manteifeļu – Scēges dzimtai. Pils vestibilā, kāpņu telpā un otrā stāva zālē ir saglabājušies ornamentāli griestu greznojumi, kas tāpat kā pati ēka no iekšpuses nav apskatāmi. Ēkā atrodas arī vērtīgi interjera elementi - 19. gs. sākumā veidots kamīns ar marmora apdari u.c. No pils atsavināšanas brīža (1920. g.) līdz 1951. g. šeit atradās Meža skola (blakus pilij -piemiņas akmens), pēc tam – Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskola. Iepretim pilij atrodas klasicisma stilā (ar frontonu un varenām kolonnām) celtais bijušais muižaszirgu stallis (19. gs. sākums), kas šobrīd netiek izmantots un arī apskatāms no ārpuses. Muižas kompleksu ieskauj parks (krietni aizaudzis), kurā ir uzkalniņš – barona suņa kapa vieta.

Informācija : http://www.celotajs.lv/

Lielauces muiža (Groß -Autz)

Lielauces muižas apbūves ansamblis veidojies gleznainā Lielauces ezera krastā. Sākotnēji Lielauces muiža un parks piederējusi pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera dēlam hercogam Fridriham, kurš 1624.gadā muižā bija apmeties kopā ar visu galmu un ministriem, bet vēlākā laikā bijusi
Pēterburgā dzīvojošā grāfa Pālēna vasaras rezidence. Pils celta, izmantojot vēlā klasicisma un ampīra elementus. Interjerā saglabājušies un pils zālēs apskatāmas ampīra stila krāsnis un kamīni.
Neatņemami ainavas elementi ir divi tiltiņi – viens pāri saimniecības ejai, otrs – pāri grāvim no dīķa uz ezeru. Ap pili plešas 58 ha liels brīvā plānojuma parks, kas stādīts grāfa Mēdema laikā. Tajā aug dažādu sugu koki, arī Usūrijas baltegle, Japānas ciprese, Japānas korķozols, Kanādas un Mandžūrijas riekstkoks, īve, kā arī mūsdienās iecienīts krāšņumaugs – efeja.
Šobrīd pils un parks pieder Latvijas Lauksaimniecības universitātei un ir iespējams pils pārvaldnieces pavadībā izstaigāt pils telpas, apskatīt vietējās mākslinieces floristikas darbus, kā arī iznomāt telpas viesībām un pārnakšņot labiekārtotās istabiņās ar brīnišķīgu skatu uz Lielauces ezeru.

Informācija : http://www.auce.lv/

Jaunauces muiža (Neu-Autz)

Jaunauces vārds minēts jau 13.gs. kā Livonijas ordeņvalsts īpašums. Jaunauce bijusi gan valsts īpašums, gan privātmuiža. Aptuveni 150 gadus tā dēvēta par Mazauci, bet hercogs Jēkabs atjaunojis Jaunauces nosaukumu. Laika gaitā muižas īpašnieki mainījušies.
Kungu māja būvēta 19. gs. sākumā ampīra stilā grāfam K. J. F. fon Mēdemam. 20.gs. sākumā arhitekts Makss Aleks fon der Rops veicis interjeru atjaunošanu, līdz ar to pilī līdz mūsdienām saglabājušies vairāki ļoti vērtīgi un iespaidīgi interjera elementi - vēlīnā klasicisma interjeru komplekss, lielākā 19. gs. sākuma krāšņu kolekcija (7 krāsnis) un Latvijā vienīgais autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums. Samērā labi saglabājušās arī 9 muižas saimniecības ēkas. Pie muižas pils plešas 7,7 ha liels angļu stila jeb ainavu parks ar daudziem svešzemju koku un krūmu stādījumiem. Tur atrodas arī neparasts dīķis ar kanālu jeb igvāte.
Pēdējos gados muižas parks ir viens no nedaudzajiem parkiem Latvijā, kas tiek pareizi rekonstruēts. Atjaunots celiņu tīkls, iestādīti ap 1000 koku un krūmu, atjaunoti tiltiņi, lapene, soli, iztīrīts dīķis.
Tūristiem tiek piedāvātas ekskursijas gida pavadībā, pēc iepriekšējas vienošanās ielūkoties bijušajā barona vīna pagrabā un nobaudīt vietējo vīndaru darinātu Jaunauces pils vīnu un „nosmeķētzapti”, nogaršot barona tēju un baroneses kafiju. Nopērkami amatnieku meistarstiķi – grozi, grābekļi, zeķes un citas labas lietas. Ir arī ekskluzīva iespēja pārnakšņot padomju laiku skolas internātā vai uz grīdas uz saviem vai piedāvātajiem matračiem, kā arī iznomāt telpas pasākumiem.

Informācija : http://www.auce.lv/

Reņģes muiža (Rengenhof)

Arī Reņģes muižas apbūve izveidojusies Vadakstes upes krastā. Pagalma vienā pusē pie upes bijusi kungu māja un tai pretī - saimniecības ēkas un kalpu māja, veidojot slēgtu pagalmu. Tām blakus 1882. gadā uzcelts muižas ūdenstornis. Pašreizējā muižas pils celta 1881.-1882. gadā baroniem fon Nolkeniem ar franču baroka pilīm raksturīgu arhitektonisko risinājumu un neorenesanses dekoratīviem motīviem. Šobrīd daļēji saglabājusies pils interjera dekoratīvā apdare, kā arī vairākas krāsnis un kamīni. Kopumā pils tiek vērtēta kā neliels historisma laikmeta šedevrs. Ceļu uz pili akcentē skaista liepu aleja, bet pie pils, Vadakstes upes krastā, plešas 19.gs. beigās ierīkotais 42,5 ha liels muižas parks ar 35 svešzemju koku un krūmu stādījumiem.
Tūristiem iepriekš vienojoties tiek piedāvāts muižas apmeklējums ar nakšņošanu, nakts pārsteigumiem, maizes un pankūku cepšanu pils krāsnī. Pilī šobrīd saimnieko Rubas pamatskola.

Informācija : http://www.auce.lv/

Vadakstes muiža (Waddaxt)

Vadakstes muiža atrodas pašā Latvijas un Lietuvas pierobežā, Vadakstes upes labajā krastā, kur kādreiz bijis zemgaļu pilskalns un pēdējā apmetne pirms pārcelšanās uz Lietuvu. Vēlāk šajā vietā uzceltā Vadakstes muiža, kopš 16.gs. piederējusi baronu Bistramu dzimtai. 18.gs. 2.pusē celta vecā kungu māja (vēlākā kalpu māja). Ēkā saglabājušās greznas klasicisma ieejas durvis un logu apkalumi. Esošās saimniecības ēkas, stallis un klēts būvētas 19.gs. sākumā. Muižas kungu māja būvēta 1911.-1914.g. neoklasicisma stilā pēc arhitekta L.Reinīra projekta. Līdz mūsdienām saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un plašas koka kāpnes uz 2. stāvu. Ovālajā zālē nišās redzamas podiņu krāsnis ar kolonnām malās. Muižas kompleksu ieskauj 18.-19.gs. veidots muižas parks ar retām koku sugām.

Informācija : http://www.auce.lv/