Aizkraukles muiža (vairs nepastāv)

Aizkraukles muižu cēla pēc muižas īpašnieka : barona Karla Frīdriha Šulca fon Ašerādena projekta. Muižas detalizēti pētijis mākslas vēsturnieks I. Lancmanis. Vecā muižas centra apbūve atradās tuvāk Daugavai, tā bija plūdu apdraudēta, nelīdzena un slikti pārredzama vieta. Tādejādi muižas īpašnieks jaunajai mītnei vietu izraudzījās kalnā. Ēka tika pabeigta 1761.gadā. Daugavas krastos radās izcila baroka arhitektūras paraugs, kādu Latvijā nebūt nebija tik daudz. Muiža bija divstāvu akmens celtne ar monsarda jumtu un augstu cokolstāvu. Cokolstāvā izvietojās cirtuve un saimniecības telpas ar ieejām abos galos. Pirmajā stāvā atradās liela zāle un astoņas istabas. 

Aizkraukles muižas kungu mājas istaba      19..g.
Foto : No http://www.zudusilatvija.lv/

Aizkraukles muižas kungu mājas istabu sienas apgleznojis Rīgas māldermeistars Andreasa Vilhelms Štellings. I. Lancmanis savā publikācijā par muižu atzīmē, ka kungu mājas iekštelpas pelna īpašu uzmanību. Vienas istabas sienas Štellings apgleznojis ar arhitektūru, otras - ar ainavām, kā arī darinājis astoņus virsdurvju gleznojumus. Telpā ar ainavām var nojaust, ka rokoko ornamenta ietvertajos sienu laukumos bijušas attēlotas dabā noskatītas vietas. Virsdurvju gleznojumos redzams klasiskas ainavas, kas droši vien gleznotas pēc gravīrām.

Aizkraukles muižas apbūve gandrīz pilnībā tika iznīcināta Pirmās Pasaules kara laikā.

Līdz mūsdienām ir saglabājies muižas parka paviljons - divstāvu seštūra tornis ar kupolveida jumtiņu. Pirmajā stāvā logu vietā ir palikuši tikai nišas. Šādi torņi Latvijas muižas parkos nav reta parādība. Tie celti dažādām vajadzībām, kā piemēram : mednieku vaļasbrīdim, kafijas vai tējas nobaudīšanai.


Izmantotā literatūra :

• J.Zilgalvis "Daugavas muižas 18.gs. - 20.gs.sākums" Atkārtots un papildināts izdevums. Apgāts Izglītība , Rīga 2002.g. / 72 - 75.lpp.
• http://www.europeana.eu/
• http://www.zudusilatvija.lv/