Indricas muiža (Vairs nepastāv)

Indricas muižas apbūvi ziņas gūstamas ielūkojoties arheoloģisko izrakumu materiālos. Tiek konstatēts, ka muižai ir bijuši divi būvperiodi. Pirmais būvniecības periods ir no 15.-16.gs.s. Tā ir nocietināta muiža ar koka aizsargbūvēm. No šī perioda apbūves saglabājies dzīvojamās ēkas pagrabs, tai blakus esošās zemnīcas paliekas, žoga fragmenti kalna austrumu nogāzes augšdaļā un aizsarggrāvja daļa senvietas rietumos. 

Fon Plāteru
dzimtu ģērbonis

Otrs būvniecības periods ir datējams ar 16.gs.otro pusi līdz 18.gs. sākumam. Šis laika posms saistās ar fon Plāteru dzimtu. 1533. g. Indricas muiža tiek izlēņota Plāteram. Tā ir sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā, viena no ietekmīgākajām aristokrātu dzimtām Austrumeiropā. Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Kokneses, Indricas, Līksnas (Lixten), Bebrenes (Rittergut Bewern), Pilskalnes (Rittergut Schlossberg), Sakstagala, Ozolmuižas, Sventes, Arendoles (Randolhoff') u.c. muižas.


No šī perioda saglabājies mūra dzīvojamās ēkas pagrabs, saimniecības ēku pamati, pagrabu bruģa paliekas. Indricas muižas ēku drupās atrasta bagātīga krāsns podiņu kolekcija.

Pati Indricas pils tiek apdzīvota līdz 18. gs. sākumam, kad Johans Ludvigs Plāters pili pamet un pārvācas uz Krāslavas muižu. Plāteru dzimtas īpašumā Indrica ir līdz 20. gs., kad pils mūri jau ir pazuduši no zemes virsmas.


Izmantotā literatūra :

• http://www.pilis.lv/ 
• J.Zilgalvis. Daugavas muižas 18.gs. - 20.gs.sākums. Atkārtots un papildināts izdevums.- Apgāts Izglītība , Rīga, 2002.g., 20 - 21.lpp. 
• vesture.eu