Kandavas mācītājmuiža ap 1915.gadu. Foto: nezināms. I.Dišlere, A.Ozola "Muižas lauku kultūrvidē" |
Mācītājmuižā dzīvojis Kandavas iecirkņa prāvests (1821-1836) Karls Ferdinands Amenda (Karl Ferdinand Amenda, 1771. - 1836.), slavenā vācu komponista Ludviga van Bēthovena draugs, kas te saņēmis komponista vēstuli, kurā tas viņam pirmajam rakstījis par sākušos dzirdes zaudēšanu.
Muižas ēka būvēta 19.gs. pirmajā pusē (visticamāk - Amandas laikā) klasicisma stilā. Tās fasādes izteiksmība panākta ar kāpnēm un ieeju. Ēka izvirzīta ar četru kolonnu portiku, ovāla telpa blakus bijušajai zālei.
Tā kā 1919. gadā Kandavas draudzē nav bijis mācītāja, mācītājmuiža nodota valsts īpašumā un zeme sadalīta jaunsaimniecībās, mācītāja rīcībā atstājot tikai dzīvojamo ēku. Mācītājs muižā dzīvojis vēl 1944. gadā. 1945. gadā tā nacionalizēta. Muižas centrs nodots Kandavas sovhoztehnikuma rīcībā. Mācītājmuiža pārbūvēta un tajā ierīkoti dzīvokļi, saimniecības ēkas lietotas fermas vajadzībām. Muižas zemi Kandavas evanģēliski luteriskā draudze atguvusi savā īpašumā.
Kandavas Mācītājmuiža 2012.gadā. Foto: R.Neimanis |
Muiža patreiz ir samērā sliktā stāvoklī. Ir uzsākti muižas apkārtnes sakopšanas darbi.
Pie Kandavas mācītājmuižas paveras lielisks skats uz Abavas senleju. Kandavnieki šo apkārtni dēvē par "Vecajiem Ozolājiem". Vecie Ozolāji Abavas upes līkumos ir daudziem kandavniekiem mīļi un zināmi un agrāk tā bija ļoti populāra pasākumu un atpūtas vieta. Patreiz līdz tai aiziet tikai zinātāji, luterāņu draudzes pasākumu dalībnieki un draugi. Lai taciņa no Mācītājmājas būtu izejama visiem un vienmēr ar sausām kājām, lai neizbradātu avotus, kas spraucas no nogāzes, un lai saudzētu dabisko ozolu mežu, tiks izveidotas skaistas kāpnes ar terasēm. Šis aktivitātes dabas parkā „Abavas senleja” notiek projekta „Biotopu aizsardzības pasākumi Abavas senlejas dabas takās” ietvaros. Kā viena no aktivitātēm plānota pamatīgu koka kāpņu izveidepie Kandavas mācītājmuižas.
Atrašanās vieta : Kandavas mācītājmuiža, Kandavas pagasts, Kandavas novads
Informācija: I.Dišlere, A.Ozola "Muižas lauku kultūrvidē" (2002).