Hoftenbergas muiža jeb Kalnu muiža

Hoftenbergas muižas kungu māja 20. gs. sākumā.

Foto: nezināms

Hoftenbergas muiža jeb Kalnu muiža atradās Daugavas upes labajā krastā, netālu no Daugavpils, tagadējā Naujenes pagasta Kraujas ciemā. Hofzumberg, kas tulkojumā no vācu volodas nozīmē – māja uz kalna. Hoftenbergasmuižas kungu māja tika uzcelta 1910.g., tā bija iespaidīga apmēra trīsstāvu ēka arcentrālo rizalītu un trīs ailu dalījumu ar bagātīgu fasāžu arhitektoniski dekoratīvo ietērpu, tā bija eklektisma stila piemineklis. Muiža atbalsoja vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma paraugus Latvijā. Ēkas plānojuma pamatā bija taisnstūris, ēkas pārsegumi balstīja lēzenu četrslīpņu jumtu. Šo vienkāršā plānojuma ēku greznoja dekoratīvi veidotas bagātīgas formu izvēles logailas, jāatzīmē, ka asprātīgais fasādes apjoma plānojums - katrs nākošais stāvs bija ar mazāku griestu augstumu - lika ēkai izskatīties vēl lielākai un majestātiskai. Ēkas pirmā stāva un arī rizalīta apjoma fasādes bija apmestas, sānu apjomus un stūrus otrā un trešā stāva līmenī greznoja rustojums. Pārējā fasādes daļā valdīja krāsu un faktūru saspēle - un sarkanā ķieģelī mūrētām daļām īpaši efektīgi izcēlās dekoratīvi medaljoni, bagātīgi profilētas logailu aplodas dzegas un frontons ar centrālo apaļo logailu. Ēkas apkurei tika izbūvēti četri dūmvadi, bet telpu iekšējā apdare tā arī netika pabeigta, jo sākās 1. pasaules karš. Laika gaitā ēka tika nojaukta un tās daļas izmantotas citu tuvējo ēku celtniecībā. (D.Albina) Muižas īpašnieks Marians Šahno (1870.-1922.9.02.)un viņa sieva Marija Montvilnova no Lietuvas. Hoftenbergas muižas īpašnieks, 1919 – 20. gadā kalpoja kā brīvprātīgais Polijas armijā. Marians Šahno un viņa sieva 1923. gadā nomira un muiža palika vecākajam brālim Bogdanam Šahno, taču viņš nevarēja uzturēt lielo saimniecību paralēli savai 50 ha lielai Juzefovas muižai un Hoftenbergamuižu pārdeva. Laika gaitā nepabeigtā ēka tika nojaukta un jaunizveidotais parks – iznīcināts, un 1195 ha zemes pārgāja valsts fondā.( Leo Trukšāns) Interesanti, ka pils atradusies tieši tajā vietā, kur karalis Stefans Batorijs 1582. gadā stāvējis Daugavpils aplenkšanas laikā. ( I. Baranovska)

Bijušie īpašnieki:

- No 17.gs.- 19.gs.beigām Hoftenbergas muižas zemes pieterēja poļu muižnieku Šadursku dzimtai.
- 20.gs. sāk. - 1923.g. - Hoftenberga muižu mantoja Marians Šahno(1870. - 1922.g.9.02.) un viņa sieva Marija Montvilnova no Lietuvas.
1923.g. - pēc Mariana un Marijas nāves – Hoftenberga muižu manto brālisBogdans Šahno. Tā kā šajā laikā Šahno piederēja arī Juzefovas muiža, Hoftenbergasmuižas 50 ha bija grūti uzturami un tā tika pārdota.
- Līdz 1925.27.02.- Hoftenberga muižas daļa pieder Fedotam un Filimonam Jevsejeviem.
- 1925.27.02. - apmēram 1934.gadam – Foftenberga muižas daļa pieder Duborgh Augustei.
- 1927.29.07., tika izstrādātsHoftenberga muižas šnoru zemes likvidēšanas projekts- projektu izstrādāja Zemkopības departamenta II šķ. mērnieks M. Skuja.
- 1930. jūlijā , tika izstrādāts vēl viens Hoftenbergas muižas zemes sadalīšanas projekts, to izstrādāja II šķ. Mērnieks J. Lauberts.
- 1934.-1935. gadāHoftenbergas muižas zemi “Kalnu mājas”(54,824 ha) ieguva savā īpašumā JurisVelkme (dzimis 1889.g. Rudzātu pag. Saltupē )un saimniekoja līdz Padomju Savienības okupācijai, vēlāk devās bēgļu gaitās un ar kuģi ierodas Vācijā. Vēlāk visa ģimene nokļūst Amerikā, kur viņam piebiedrojas viņa sieva Jugana, dēli Valdis un Juris. Čikāgā Juris nododas maizes darbam, un cenšas nodrošināt ģimenei iztiku.Mirst 1958.28.11. Čikāgā, ASV, apglabāts Sv. Jāzepa kapos.

Jura Velkmes brāļi:

VELKME JĀNIS – garīdznieks, monsinjors, pāvesta galma prelāts, Latgales atmodas laika darbinieks, publicists, lauksaimniecības un kooperācijas veicinātājs, Triju Zvaigžņu ordeņa un garīgo ordeņu kavalieris.
Dzimis 1876. gada 14. decembrī Rudzātu pagasta Soltupē (agrāk Preiļu pag.). beidzis Rīgas Pētera I reālskolu un Pēterburgas garīgo semināru (1902). Bijis vikārs Pēterburgā (1902 – 1903), Preiļos (1903 – 1906), prāvests Rīga, Ludzā, Kalupē (1906 – 1912), Dagdā, dekāns Aglonā (1913 – 1920) un Rēzeknē, prāvests un dekāns Ilūkstē, prāvests Kuldīgā un Kurzemes dekāns 91938 – 1944). Viņš stingri nostājas par Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju. Bija Latgales pagaidu zemes padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis. Kalupē 1908. gadā nodibināja pirmo lauksaimniecības biedrību Latgalē. 1922. gadā nodibinoties Latgales lauksaimniecības biedrību savienībai, J. Velkme visu laiku ir tās vadošo darbinieku vidū. Kopš 1935. gada ir Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, 1950. gadā – uz ASV.
Miris 1962. gada 4. martā un apbedīts ASV, Sanvalijā.VELKME ANTONS – Latvijas valsts un sabiedriskais darbinieks, publicists, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dzimis 1886. gada 9. jūlijā Rudzātu pagasta Soltupē. Beidzis ģimnāziju Maskavā. Bijis Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, Saeimas deputāts, zemkopības un iekšlietu ministra biedrs, Latvijas bankas padomes loceklis, Latvijas bankas Rēzeknes nodaļas pārvaldnieks un Rēzeknes Latviešu biedrības priekšnieks. 1941. gada 14. jūnijā deportēts uz Krieviju. Par viņa tālāko likteni ziņu nav.

Hoftenbergas muiža  jeb Kalnu muiža 

Agrārās reformas gaitā muižu sadalīja 87 vienībās 44 ha kopplatībā. Nepabeigtā ēka tika daļēji nojaukta un tajā no 1947.gadā līdz 1957. gadam bija kantoris un Naujenes ambulance ar zobārsta kabinetu, bet kūtī atradās darbnīca.

Neapsaimniekotā muižas ēka nodega 2002. gadā.

Hoftenbergas muiža  jeb Kalnu muiža   2015.g.
Foto : http://irc.lv/

 

Izmantotā literatūra:
“Valdības Vēstnesis”- 1935.g.4.11. (www.periodika.lv)
“Valdības Vēstnesis”- 1936.g.07.08. (www.periodika.lv)
“Valdības Vēstnesis”- 1925.g.10.02. (www.periodika.lv)
“Valdības Vēstnesis”- 1923.g.28.02. (www.periodika.lv)
“Valdības Vēstnesis”- 1938.g.17.05. (www.periodika.lv)
Prelāts Jānis Velkme, 1876-1962/ sakārt. un izd. Antons Zalāns; rediģ. Antonija Millere.- [B.v.]: Antons Zalāns, 1995.- 395 lpp.: il.
Aftanazy R. Materyaly do dziejõw rezydencji. – T. III A – Warszawa, 1987. – 277. – 278. s.
Jēkabsons Ē. Poļi Latvijā. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta Etnisko pētījumu centrs, 1996.
Zilgalvis J. Daugavas muižas 18. gs. – 20. gs. sākums. – Rīga: Izglītība. – 1998. – 30. – 31. lpp.
LVVA fondu materiāli (kopijas): 1679. f., 174. apr., 61. lieta – Hoftenbergas muižas papildu zemes ierīcības projekts (1930 – 31)