 |
| Cirstu muiža 2012.g. Foto : Līga Landsberga |
Sarkano ķieģeļu dzīvīgasi sulīgums savienojumā ar gotiskajiem elementiem – lieliem smailloku spraišļotiem logiem, trejapīšiem un ornamentālām joslām rada patiesi harmonisku un nevainojamu ēkas veidolu. Tā celta 1886. gadā. Baņķieris Magnuss Frīdrihs Arvīds fon Strandmanis to bija iecerējis kā viesu namu, kur pa reizei varētu noturēt arī sanāksmes. Mājas fasādi rotā dzimtas ģerbonis. Tajā grūti saskatīt eksotisku silto zemju pārstāvi lapu bruncīšos ar āvai līdzīgu ieroci pār plecu. Zinot, ka Strandmaņi gadsimtiem ilgi bijuši tirgotāji, atliek apbrīnot viņu plašo vērienu un kļūst skaidrs arī tik ekscentrisks elements ģerboņa pamatnē.
Pēc agrārreformas kungu mājā ierīko skolu, tur darbojas arī Cirstu pagastmāja. Vēl pēc otrā pasaules kara te ir kā neliels centrs, kur rāda kino, darbojas klubs un pasts, ari veikals, bet vēlāk māju sadala dzīvokļos, tajā sabūvētas nevajadzīgas starpsienas. Šobrīd muiža piedzīvo savu atdzimšanu. To savā īpašumā ieguvuši Sanita un Egīls Griķi, kuriem pieder arī ideja par Latvijas piļu un muižu asociācijas dibināšanu.
Cirstu muiža vēstures avotos minēta jau 1544.gadā, kad tā piederēja Tizenhauzenu dzimtai. Kādu brīdi tās īpašnieks bija arī Johans Franks, kura tēvs Ansis Franks bija Piebalgas zemnieks. Par uzticīgu kalpošanu zviedru armijā 17.gs. vidū viņš saņēma vairākas zemneiku sētas, no kurām izveidojās vēlākā Vāckalna muiža. Cirstu muižas uzplaukums saistāms ar 19.gs. Par muižas varenību liecina lopu komplekss ar bruģētu iekšējo pagalmu, lai lopiem nav jāmīcās pa dubļiem. Bija arī klēts, ledus pagrabs, veļas māja, alus brūzis. Viens no pagalma bruģa akmeņiem ir sirds formā. Vai tā ir kāda kalpotāja salauztā jeb mīlas pārpilnā sirds?
Ogres upes krasti bijuši bruģēti, lai pasargātu ēkas plūdu laikos no postījumiem. Gar upes krastiem ir pastaigu taka līdz kapličai, kura pieder citam īpašniekam un šobrīd atrodas kritiskā stāvoklī, jo to izpostīja, tasinojot Ogres upi.
