 |
| Alsviķu muiža 2015.g. Foto : Līga Landsberga |
Alsviķu muižas pils - neoklasicisma pils un muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās. Alsviķu muiža savu nosaukumu ieguvusi no fon Alsvigu (Halswig) dzimtas, kas šo muižu pārvaldīja jau Livonijas ordeņa laikā (1576.-1586.).
 |
| fon Halswig ģērbonis |
Muižas īpašnieka Nikalausa von Alsviga bērni saņēma īpašuma tiesības uz šo muižu pēc karaļa Sigismunda III lēmuma 1590. gadā. Pēc postošā Zviedru-poļu kara (1600-1629) Alsviķu muiža bija neapdzīvota. 1631.gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja Niklausam Henrikam fon Taubem. Vēlāko gadsimtu laikā īpašnieki nomainījās vairākkārt. 19. gadsimta otrajā pārņēma barons Aleksandrs Ernsts fon Volfs. Barona A. Volfa vienīgā mantiniece bija meita Anna (viņai mantojumā pienācās Alsviķu, Krāgaskalna, Nēķena un Rēzakas muižas). Ap 1890. gadu Anna apprecējās ar Ērgļu muižas īpašnieku Rūdolfu fon Tranzē (Rudolf von Transche-Erlaa), kas bija senators Pēterburgā. Pēc 1905.gada revolūcijas īpašnieki vairs neatgriezās. Anna, Alsviķu muižas lielkundze, nomira Pēterburgā 1921. gadā. Pēc tam muiža piederēja dažādām organizācijām līdz 1939.gada 1. septembrim, kad pēc 2 gadu remonta pilī tika atvērta grūti audzināmo meiteņu iestāde. Otrā Pasaule kara laikā pilī izvietojās vācu armijas daļas. Pēc Otrā Pasaules kara muižas pils ēkā bija bērnu nams, vēlāk internātskola. 1966.gada 8.decembrī tika atvērta 12. Speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, vēlākā 98. Alsviķu speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, ko likvidēja 1991.gada 21. jūnijā.
Kopš 1991. gada septembra Alsviķu muižā darbojas Valsts rehabilitācijas centrs jauniešiem - invalīdiem.
