Zaļenieku (Zaļā) muiža

Zaļā muiža  
Foto : Kaunis kodumaa vanadel fotodel

Pirmās ziņas par Zaļo muižu vēsta, ka 1541. gadā Livonijas ordeņa Jelgavas komturs Jakobs Valtravens to izlēņoja bruņiniekam Hermanim Heikingam. Pēc Livonijas sabrukuma 1562. gadā muiža nonāca Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera īpašumā. Pirmā muižas koka ēka tika celta 1698. gadā. 1768. gadā hercogs parakstīja pirmo pavēli par jaunās pils celtniecības sākšanu Zaļajā muižā, kad pēc hercoga Ernesta Johana Bīrona rīkojuma tiek piešķirti 200 000 ķieģeļu jaunas dzīvojamās ēkas celtniecībai. Jaunuzceltā pils bija hercoga Bīrona iemīļota medību rezidence un īpašumā saglabājās līdz 1795. gadam, kad Kurzemes hercogisti pievienoja Krievijai. 1800. gadā pils nonāca Krievijas armijas ģenerāļa, Virtenbergas prinča Aleksandra īpašumā, bet 1850. gadā muižu nopirka Bornsmindes īpašnieks A. fon Šepings, vēlāk tā nonāca grāfa Mēdema īpašumā. 1920. gadā agrārās reformas rezultātā Zaļā muiža ar pusmuižām tika atsavināta un sadalīta 70 jaunsaimniecībās, bet pilī iekārtota vidusskola un vēlāk – mājturības skola. Skola Zaļajā muižā turpināja darboties arī pēc Otrā pasaules kara – sākumā kā mājturības, vēlāk – lauksaimniecības skola un sovhoztehnikums. 

Zaļā muiža  2015.g.
Foto : D.Ozola

                Mūsdienās pils telpās atrodas Zaļenieku arodvidusskola, pils kā mācību iestāde tiek izmantota jau no 1920. gada, kad šeit atradās Zaļenieku Valsts ģimnāzija.