Valdeķu muiža

Valdeķu muižas dzīvojamā māja 1991.gads.
Foto: M.Ludaks. I.Dišlere, A.Ozola "Muižas lauku kultūrvidē"

Vārds Valdeķi nozīmē - meža kakts. 1845. gadā muižas īpašnieks Nikolaus fon Koskuls no dažām Aizdzires muižas zemnieku mājām izveidoja Valdeķu muižu, ko uzdāvināja savai laulātajai draudzenei Luizei, dzim. Hānai. Valdeķu muižas pils ēka uzbūvēta 1882. gadā, iespējams, to projektējis Kurzemes arhitekts Teodors Zeilers. Ēkai neparastu noskaņu piešķir barokāli veidotās uzejas kāpnes, kas būvētas 20. gadsimta 30. gados.
20. gadsimta sākumā muiža piederēja sūtnim Eiženam Švarcam. 1931. gadā, to stipri nolaistu, no tēlnieka Arnolda Dzirkaļa par 6 milj. latu nopirka Latvijas preses karalis un miljonārs Antons Benjamiņš (1860-1939).
A.Benjamiņš bija laikraksta "Mājas Viesis" atbildīgais redaktors, kas no 1911. gada izdeva laikrakstu "Jaunākās Ziņas", no 1924. gada - žurnālu "Atpūta".
Antons un Emīlija Benjamiņi 30.gadu beigās Valdeķu muižu īsā laikā izveidoja par lauku paraugsaimniecību - "Latvijas lauku pērli". Skaistu ainavu veidoja parks, dīķu kaskāde ar tiltiņiem un paviljoniem.
1941. gadā muiža nacionalizēta, īpašniece E.Benjamiņa deportēta uz Sibīriju. Antons Benjamiņš mira savā Valdeķu īpašumā. Kara laikā pili Benjamiņiem atņēma, bet 1997.gadā dzimta savu īpašumu atguva.

Valdeķu muiža     2014.g.

Foto : Līga Landsberga.

Muižā apskatāma viņu audžudēla Jura Benjamiņa, kurš bija Latvijas pirmais krāsu fotogrāfs, ķīmiķis, filmu fabrikas īpašnieks Kanādā, ceļojumu lielformāta fotogrāfiju izstāde.
Šobrīd pilī iespējams svinēt kāzas un rīkot banketus.

Valdeķu muižā agrāk atradās Kandavas pagasta izpildkomiteja, bibliotēka, ambulance.

Atrašanās vieta : Valdeķi, Kandavas pagasts, Kandavas novads, LV-3120

Informācija: I.Dišlere, A.Ozola "Muižas lauku kultūrvidē" (2002).