Ādažu ordeņa pils celta ap 1204. gadā. To cēlis Livonijas ordenis 13.gadsimta beigās. Pils nosaukums pirmo reizi minēts 1299.gada dokumentā, kurā atzīmēts, ka pilī ieslodzīts Rīgas arhibīskaps Johans III. Pēc Rusova hronikas, lietuvieši uzbrukuši pilij 1298.gadā, kā arī 1345.gadā, kad vīņi ienākuši Ādažu pils priekšpilī, bet tikuši atsisti. 1486.gadā pilī dzīvojis
fogts.
15.gadsimtā pilī uzturējies ordeņa mestrs, kurš sava uzturēšanas laikā sagatavojis daudz dokumentus. 1624.-1625.gada pils ir bijusi dedzināta un izpostīta, bet 1656.gadā pili izpostīja krievu karaspēks. No pils ir palikušas tikai pilsdrupas, kuras 1706.gadā uzspridzināja. Tiek domāts, ka pils akmeņi tika izmantoti Daugavgrīvas cietokšņa būvei un blakus esošās Bukultu muižas celtniecībai. No Ādažu pils 1798.gadā ir saglabājies tikai viens torņa drupas, kuras ir iemūžinājis J. K. Broce
savos zīmējumos. Viņš arī min, ka pils atradusies uz salas, ko veido strauts, kas iztek no Ķīšezera un ietek Baltezerā un kuru sauc par Bērzupi.
"Sobrīd pils vietu nevar atrast, jo ar jauno tolta celšanu, apkārtnes topogrā'fija ie ievērojami mainīta.
Par pils izskatu var spriest tikai no 17.gadsimta sastopamajiem plāniem. Pilij ir bijuši četri torņi. Kara arhīvā Stoholmā glabājos zīmējumos Ādažu pils attēlota uz salas paugura ar nostāvinātām malām.
Izmantotā literatūra :
- A. Caune ; I. Ose - Latvijas Viduslaiku pilis IV, Rīga 2004.gads.
