 | |||
| Aizputes pilsdrupas 2010.g. |
Par ordeņa mūra pils celtniecību Aizputē rakstiskas ziņas tā laika dokumentos nav atrodami. Vissenākās ziņas atrodamas 17. gadsimta pirmajā pusē Jirgena Helmsa hronikā, kur ir apgalvots, ka ordenis Aizputes pili cēlis 1249. gadā. Vairāk gan ticams, kaordeņa brāļi tajā laikā apmetušies agrāk celtajā kuršu koka pilī, jo pēc Durbes kaujas 1260.gadā oedenis Aizputes pili steidzīgi pameta un 1261.gadā gandrīz bez kaujas atguva.
Jaunākajos Latvijas vēstures pētijumos vienprātīgi atzīst, ka mūra pili Aizputē ordenis varēta uzcelt tikai 13.gs. beigās, laikā starp 1276. un 1300.gadu. Uz šāda datējuma pareizību, kaut tam nav vēsturiski dokumentāla apliecinājuma, norāda arī pils vecāko daļu apdarē lietoto ķieģeļu izmēri. 1981. gada pils izpētē tomēr tika konstatēts, ka ordenis laikā no 1276. līdz 1290.gadam Aizputē uzcēlis tikai kastelas tipa nocietinājumu - līdzīgus tiem, kādi iesākumā, domājams, bijuši arī Ventspilī.
Tos veidojis vienīgi apkārtmūris, kas ierobežojis kvadrātveida pagalmu, un iespējams, arī divi novērošanas torņi pagalma pretējos stūros. Tikai daudz vēlāk - 15.gs., kad apkārtmūra ārpusē pie tā austrumu sienas uzcēla mūra dzīvojamo korpuse, nocietinājumi kļuva par pili.
No pirmajiem ordeņa celtajiem nocietinājumiem līdz mūsdienām saglabājušās to sienas, kuras vietām vairs ir tikai 2 - 5 m, bet senāk bijušas vismaz 7m augstas.
 |
| Aizputes pilsdrupas 2010.g. |
No pirmajiem ordeņa celtajiem nocietinājumiem līdz mūsdienām saglabājušās to sienas, kuras vietām vairs ir tikai 2 - 5 m, bet senāk bijušas vismaz 7m augstas.
Pils leģendas
Aizputes seno nosaukumu (Asimputte, vāciski Hasenpoth) saknes, šķiet meklējamas somugru valodā no vārdiem ase, ason, kas nozīmē - aktīvi apdzīvotu vietu.
Tautas mutē nosaukums radies no aizputinātiem ceļiem, kuru dēļ satiksme ap pilsētu kādu laiku bijusi pārtraukta (cits variants vēsta par aizputinātu āzi).
